[13. Tevijjasuttaṃ]
[Maggāmaggakathā][518] evam me sutaṁ. ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi yena manasākaṭaṁ kosalānaṁ brāhmaṇagāmo tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā manasākaṭe viharati uttarena manasākaṭassa aciravatiyā nadiyā tīre ambavane.
[519] tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā manasākaṭe paṭivasanti, seyyathīdaṁ caṅkī brāhmaṇo tārukkho brāhmaṇo pokkharasāti brāhmaṇo jāṇussoṇi brāhmaṇo todeyyabrāhmaṇo aññe ca abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā.
[520] atha kho vāseṭṭha-bhāradvājānaṁ māṇavānaṁ jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamantānaṁ anuvicarantānaṁ maggāmagge kathā udapādi. vāseṭṭho māṇavo evam āha: ayam eva ujumaggo, ayam añjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāya, yvāyaṁ akkhāto brāhmaṇena pokkharasātinā ti. bhāradvājo pi māṇavo evam āha: ayam eva ujumaggo ayam añjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāya yvāyaṁ akkhāto brāhmaṇena tārukkhenā ti. n’ eva kho asakkhi vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṁ māṇavaṁ saññāpetuṁ, na pana asakkhi bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhaṁ māṇavaṁ saññāpetuṁ.
[521] atha kho vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṁ māṇavaṁ āmantesi: ayaṁ
kho bhāradvāja samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito manasākaṭe viharati uttarena manasākaṭassa aciravatiyā nadiyā tīre ambavane. taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: iti pi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho *vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho* bhagavā ti. āyāma bho bhāradvāja yena samaṇo gotamo ten’ upasaṅkamissāma, upasaṅkamitvā etam atthaṁ samaṇaṁ gotamaṁ pucchissāma, yathā no samaṇo gotamo vyākarissati, tathā naṁ dhāressāmā ti. evaṁ bho ti kho bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhassa māṇavassa paccassosi.
[522] atha kho vāseṭṭha-bhāradvājā māṇavā yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu. upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā, ekamantaṁ nisīdiṁsu. ekamantaṁ nisinno kho vāseṭṭho māṇavo bhagavantaṁ etad avoca: idha bho gotama amhākaṁ jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamantānaṁ anuvicarantānaṁ maggāmagge kathā udapādi. ahaṁ evaṁ vadāmi: ayam eva ujumaggo, ayam añjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāya, yvāyaṁ akkhāto brāhmaṇena pokkharasātinā ti. bhāradvājo māṇavo evam āha: ayam eva ujumaggo, ayam añjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāya, yvāyaṁ akkhāto brāhmaṇena tārukkhenā ti. ettha bho gotama atth’ eva viggaho, atthi vivādo, atthi nānāvādo ti.
[523] iti kira vāseṭṭha tvaṁ evaṁ vadesi: ayam eva ujumaggo, ayam añjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāya, yvāyaṁ akkhāto brāhmaṇena pokkharasātinā ti. bhāradvājo māṇavo evam āha: ayam eva ujumaggo, ayam añjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāya, yvāyaṁ akkhāto brāhmaṇena tārukkhenā ti. atha kismiṁ pana vo vāseṭṭha viggaho, kismiṁ vivādo, kismiṁ nānāvādo ti.
[524] maggāmagge bho gotama. kiñcāpi bho gotama brāhmaṇā nānāmagge paññāpenti: addhariyā brāhmaṇā, tittiriyā brāhmaṇā, chandokā
brāhmaṇā, bavharijā brāhmaṇā, brāhmacariyā brāhmaṇā. atha kho sabbāni tāni niyyānikāni niyyanti takkarassa brahmasahavyatāya, seyyathāpi bho gotama gāmassa vā nigamassa vā avidūre bahūni ce pi nānāmaggāni bhavanti, atha kho sabbāni tāni gāmasamosaraṇāni bhavanti, evam eva kho bho gotama kiñcāpi brāhmaṇā nānāmagge paññāpenti: addhariyā brāhmaṇā, tittiriyā brāhmaṇā, chandokā brāhmaṇā, bavharijā brāhmaṇā brāhmacariyā brāhmaṇā. atha kho sabbāni tāni niyyānikāni niyyanti takkarassa brahmasahavyatāyā ti.
[vāseṭṭhamāṇavānuyoga]
[525] niyyantī ti vāseṭṭha vadesi. niyyantī ti bho gotama vadāmi. niyyantī ti vāseṭṭha vadesi. niyyantī ti bho gotama vadāmi. niyyantī ti vāseṭṭha vadesi. niyyantī ti bho gotama vadāmi. kiṁ pana vāseṭṭha atthi koci tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ekabrāhmaṇo pi yena brahmā sakkhidiṭṭho ti. no h’ idaṁ bho gotama. kiṁ pana vāseṭṭha atthi koci tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ekācariyo pi yena brahmā sakkhidiṭṭho ti. no h’ idaṁ bho gotama. kiṁ pana vāseṭṭha atthi koci tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ekācariyapācariyo pi yena brahmā sakkhidiṭṭho ti. no h’ idaṁ bho gotama. kiṁ pana vāseṭṭha atthi koci tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ yāva sattamā ācariyāmahāyugā yena brahmā sakkhidiṭṭho ti. no h’ idaṁ bho gotama.
[526] kiṁ pana vāseṭṭha. ye pi brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo, mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro, yesam idaṁ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ tad anugāyanti, tad anubhāsanti, bhāsitam anubhāsanti, vācitam anuvācenti. seyyathīdaṁ aṭṭhako, vāmako, vāmadevo, vessāmitto, yamataggi, aṅgīraso, bhāradvājo, vāseṭṭho, kassapo, bhagu, te pi evam āhaṁsu: mayam etaṁ jānāma, mayam etaṁ passāma, yattha vā brahmā yena vā brahmā yahiṁ vā
brahmā ti. no h’ idaṁ bho gotama.
[527] iti kira vāseṭṭha n’ atthi koci tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ekabrāhmaṇo pi yena brahmā sakkhidiṭṭho, n’ atthi koci tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ekācariyo pi yena brahmā sakkhidiṭṭho, n’ atthi koci tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ekācariyapācariyo pi yena brahmā sakkhidiṭṭho, n’ atthi koci tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ yāva sattamā ācariyāmahāyugā yena brahmā sakkhidiṭṭho. ye pi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo, mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro, yesam idaṁ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ tad anugāyanti, tad anubhāsanti, bhāsitam anubhāsanti, vācitam anuvācenti. seyyathīdaṁ aṭṭhako, vāmako, vāmadevo, vessāmitto, yamataggi, aṅgīraso, bhāradvājo, vāseṭṭho, kassapo, bhagu, te pi na evam āhaṁsu: mayam etaṁ jānāma, mayam etaṁ passāma, yattha vā brahmā yena vā brahmā yahiṁ vā brahmā ti. te va tevijjā brāhmaṇā evam āhaṁsu: yaṁ na jānāma, yaṁ na passāma, tassa sahavyatāya maggaṁ desema: ayam eva ujumaggo, ayam añjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāyā ti.
[528] taṁ kiṁ maññasi vāseṭṭha. nanu evaṁ sante tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī ti. addhā kho bho gotama evaṁ sante tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī ti. sādhu vāseṭṭha. te vata vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā yaṁ na jānanti, yaṁ na passanti, tassa sahavyatāya maggaṁ desessanti: ayam eva ujumaggo, ayam añjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāyā ti n’ etaṁ ‡ṭhānaṁ vijjati.
[529] seyyathāpi vāseṭṭha andhaveṇi paramparā saṁsattā purimo pi na
passati, majjhimo pi na passati, pacchimo pi na passati, evam eva kho vāseṭṭha andhaveṇūpamaṁ maññe tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ bhāsitaṁ, purimo pi na passati, majjhimo pi na passati, pacchimo pi na passati, tesam idaṁ tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ bhāsitaṁ hassakaṁ yeva sampajjati, nāmakaṁ yeva sampajjati, rittakaṁ yeva sampajjati, tucchakaṁ yeva sampajjati.
[530] taṁ kim maññasi vāseṭṭha. passanti tevijjā brāhmaṇā candimasuriye añño vā pi bahujano, yato ca candimasuriyā uggacchanti yattha ca ogacchanti āyācanti thomayanti pañjalikā namassamānā anuparivattantī ti. evaṁ bho gotama passanti tevijjā brāhmaṇā candimasuriye aññe yato ca candimasuriyā uggacchanti yattha ca ogacchanti āyācanti thomayanti pañjalikā namassamānā anuparivattantī ti.
[531] taṁ kiṁ maññasi vāseṭṭha yam passanti tevijjā brāhmaṇā candimasuriye, añño vā pi bahujano, yato ca candimasuriyā uggacchanti, yattha ca ogacchanti, āyācanti, thomayanti, pañjalikā namassamānā anuparivattanti, pahonti candimasuriyānaṁ sahavyatāya maggaṁ desetuṁ: ayam eva ujumaggo, ayam añjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa candimasuriyānaṁ sahavyatāyā ti. no h’ idaṁ bho gotama. iti kira vāseṭṭha yaṁ passanti tevijjā brāhmaṇā candimasuriye, añño vā pi bahujano, yato ca candimasuriyā uggacchanti, yattha ca ogacchanti, āyācanti, thomayanti, pañjalikā namassamānā anuparivattanti, tesam pi nappahonti candimasuriyānaṁ sahavyatāya maggaṁ desetuṁ: ayam eva ujumaggo, ayam añjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa candimasuriyānaṁ sahavyatāyā ti.‡
[532] kim pana na kira tevijjehi brāhmaṇehi brahmā sakkhidiṭṭho, na pi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ācariyehi brahmā sakkhidiṭṭho, na pi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ācariyapācariyehi brahmā sakkhidiṭṭho, na pi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ yāva sattamācariyāmahāyugehi brahmā sakkhidiṭṭho. ye pi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro, yesam idaṁ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ tad anugāyanti, tad anubhāsanti, bhāsitam anubhāsanti, vācitam anuvācenti. seyyathīdaṁ aṭṭhako, vāmako, vāmadevo, vessāmitto, yamataggi, aṅgīraso, bhāradvājo, vāseṭṭho, kassapo, bhagu, te pi na evam āhaṁsu: mayam etaṁ jānāma, mayam etaṁ passāma, yattha vā brahmā, yena vā brahmā, yahiṁ vā brahmā ti. te va tevijjā brāhmaṇā evam āhaṁsu: yaṁ na jānāma, yaṁ na passāma, tassa sahavyatāya maggaṁ desema: ayam eva ujumaggo, ayam añjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāyā ti.
[533] taṁ kim maññasi vāseṭṭha. nanu evaṁ sante tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī ti. addhā kho bho gotama evaṁ sante tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī ti. sādhu vāseṭṭha. te vata vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā yaṁ na jānanti, yaṁ na passanti, tassa sahavyatāya maggaṁ desessanti: ayam eva ujumaggo, ayam añjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāyā ti. n’ etaṁ ṭhānaṁ vijjati.
[janapadakalyāṇīupamā]
[534] seyyathāpi vāseṭṭha puriso evaṁ vadeyya: ahaṁ yā imasmiṁ janapade janapadakalyāṇī taṁ icchāmi taṁ kāmemī ti. tam enaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ambho purisa yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi taṁ janapadakalyāṇiṁ khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vā ti. iti puṭṭho no ti vadeyya. tam enaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ambho purisa yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi taṁ janapadakalyāṇiṁ
evaṁnāmā evaṁgottā ti vā, dīghā vā rassā vā majjhimā vā, kāḷī vā sāmā vā maṅguracchavī vā ti, amukasmiṁ gāme vā nigame vā nagare vā ti. iti puṭṭho no ti vadeyya. tam enaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ambho purisa yaṁ tvaṁ na jānāsi na passasi, taṁ tvaṁ icchasi kāmesī ti. iti puṭṭho āmo ti vadeyya.
[535] taṁ kim maññasi vāseṭṭha. nanu evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ , bhāsitaṁ sampajjatī ti. addhā kho bho gotama evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī ti.
[536] evam eva kho vāseṭṭha, na kira tevijjehi brāhmaṇehi brahmā sakkhidiṭṭho, na pi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ācariyehi brahmā sakkhidiṭṭho, na pi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ācariyapācariyehi brahmā sakkhidiṭṭho, na pi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ yāva sattamācariyāmahāyugehi brahmā sakkhidiṭṭho. ye pi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo, mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro, yesam idaṁ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ tad anugāyanti, tad anubhāsanti, bhāsitam anubhāsanti, vācitam anuvācenti. seyyathīdaṁ aṭṭhako, vāmako, vāmadevo, vessāmitto, yamataggi, aṅgīraso, bhāradvājo, vāseṭṭho, kassapo, bhagu, te pi na evam āhaṁsu: mayam etaṁ jānāma, mayam etaṁ passāma, yattha vā brahmā yena vā brahmā yahiṁ vā brahmā ti. te va tevijjā brāhmaṇā evam āhaṁsu: yaṁ na jānāma, yaṁ na passāma, tassa sahavyatāya maggaṁ desema: ayam eva ujumaggo, ayam añjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāyā ti.
[537] taṁ kim maññasi vāseṭṭha. nanu evaṁ sante tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī ti. addhā kho bho gotama evaṁ sante tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī ti. sādhu vāseṭṭha. te vata vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā yaṁ na jānanti, yaṁ na passanti, tassa sahavyatāya maggaṁ desessanti: ayam eva ujumaggo, ayam añjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāyā ti. n’ etaṁ ṭhānaṁ vijjati.
[nisseṇī-upamā]
[538] seyyathāpi vāseṭṭha puriso cātummahāpathe nisseṇiṁ kareyya pāsādassa ārohaṇāya. tam enaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ambho purisa, yassa pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṁ karosi, jānāsi taṁ pāsādaṁ puratthimāya vā disāya, dakkhiṇāya vā disāya, pacchimāya vā disāya, uttarāya vā disāya, ucco vā nīco vā majjho vā ti. iti puṭṭho no ti vadeyya. tam enaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ambho purisa yaṁ tvaṁ na jānāsi na passasi, tassa tvaṁ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṁ karosī ti. iti puṭṭho āmo ti vadeyya.
[539] taṁ kiṁ maññasi vāseṭṭha. nanu evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī ti. addhā kho bho gotama evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī ti.
[540] evam eva kho vāseṭṭha, na kira tevijjehi brāhmaṇehi brahmā sakkhidiṭṭho, na pi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ācariyehi brahmā sakkhidiṭṭho, na pi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ācariyapācariyehi brahmā sakkhidiṭṭho, na pi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ yāva sattamācariyamahāyugehi brahmā sakkhidiṭṭho, ye pi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo, mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro, yesam idaṁ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ tad anugāyanti, tad anubhāsanti, bhāsitam anubhāsanti, vācitam anuvācenti. seyyathīdaṁ aṭṭhako, vāmako, vāmadevo, vessāmitto, yamataggi, aṅgīraso, bhāradvājo, vāseṭṭho, kassapo, bhagu, te pi na evam āhaṁsu: mayam etaṁ jānāma, mayam etaṁ passāma, yattha vā brahmā, yena vā brahmā, yahiṁ vā brahmā ti. te va tevijjā brāhmaṇā evam āhaṁsu: yaṁ na jānāma, yaṁ na passāma, tassa sahavyatāya maggaṁ desema: ayam eva ujumaggo, ayam añjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāyā ti.
[541] taṁ kim maññasi vāseṭṭha. nanu evaṁ sante tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī ti. addhā kho bho gotama evaṁ sante tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī ti. sādhu vāseṭṭha. te vata vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā yaṁ na jānanti, yaṁ na passanti, tassa sahavyatāya maggaṁ desessanti: ayam eva ujumaggo, ayam añjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāyā ti. n’ etaṁ ṭhānaṁ vijjati.
[aciravatīnadī-upamā]
[542] seyyathāpi vāseṭṭha ayaṁ aciravatī nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā, atha puriso āgaccheyya, pāratthiko pāragavesī pāragāmī pāraṁ taritukāmo. so orime tīre ṭhito pārimaṁ tīraṁ avheyya: ehi pārāpāraṁ, ehi pārāpāran ti.
[543] taṁ kiṁ maññasi vāseṭṭha. api nu tassa purisassa avhāyanahetu vā āyācanahetu vā patthanahetu vā abhinandanahetu vā aciravatiyā nadiyā pārimaṁ tīraṁ orimaṁ tīraṁ āgaccheyyā ti. no h’ idaṁ bho gotama.
[544] evam eva kho vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā ye dhammā brāhmaṇakaraṇā te dhamme pahāya vattamānā, ye dhammā abrāhmaṇakaraṇā te dhamme samādāya vattamānā, evam āhaṁsu: indam avhayāma, somam avhayāma, varuṇam avhayāma, īsānam avhayāma, pajāpatim avhayāma, brahmam avhayāma, mahiddhim avhayāma, yamam avhayāmā ti. te vata vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā ye dhammā brāhmaṇakaraṇā te dhamme pahāya vattamānā, ye dhammā abrāhmaṇakaraṇā te dhamme samādāya vattamānā, avhāyanahetu vā āyācanahetu vā patthanahetu vā abhinandanahetu vā kāyassa bhedā param maraṇā brahmānaṁ sahavyūpagā bhavissantī ti. n’ etaṁ ṭhānaṁ vijjati.
[545] seyyathāpi vāseṭṭha ayaṁ aciravatī nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā, atha puriso āgaccheyya pāratthiko pāragavesī pāragāmi pāraṁ taritukāmo. so orime tīre daḷhāya anduyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ baddho. taṁ kim maññasi vāseṭṭha. api nu so puriso aciravatiyā nadiyā orimā tīrā pārimaṁ tīraṁ gaccheyyā ti. no h’ idaṁ bho gotama.
[546] evam eva kho vāseṭṭha pañc’ ime kāmaguṇā ariyassa vinaye andū ti pi vuccanti. bandhanan ti pi vuccanti. katame pañca. cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā, jivhāviññeyyā rasā, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. ime kho vāseṭṭha pañca kāmaguṇā ariyassa vinaye andū ti pi vuccanti, bandhanan ti pi vuccanti. ime kho vāseṭṭha pañca kāmaguṇe tevijjā brāhmaṇā gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti. te vata vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā ye dhammā brāhmaṇakaraṇā te dhamme pahāya vattamānā, ye dhammā abrāhmaṇakaraṇā te dhamme samādāya vattamānā, pañca kāmaguṇe gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjantā kāmandubandhanabaddhā kāyassa bhedā param maraṇā brahmānaṁ sahavyūpagā bhavissantī ti. n’ etaṁ ṭhānaṁ vijjati.
[547] seyyathāpi vāseṭṭha ayaṁ aciravatī nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā, atha puriso āgaccheyya pāratthiko pāragavesī pāragāmī pāriman taritukāmo. so orime tīre sasīsaṁ pārupitvā nipajjeyya. taṁ kim maññasi vāseṭṭha. api nu so puriso aciravatiyā nadiyā orimā tīrā pārimaṁ tīraṁ gaccheyyā ti. no h’ idaṁ bho gotama.
[548] evam eva kho vāseṭṭha pañc’ ime nīvaraṇā ariyassa vinaye āvaraṇā ti pi vuccanti, nīvaraṇā ti pi vuccanti, onahā ti pi vuccanti, pariyonahā ti pi vuccanti. katame pañca kāmacchandanīvaraṇaṁ vyāpādanīvaraṇaṁ thīnamiddhanīvaraṇaṁ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ vicikicchānīvaraṇaṁ. ime kho vāseṭṭha pañca nīvaraṇā ariyassa vinaye āvaraṇā ti pi vuccanti, nīvaraṇā ti pi vuccanti, onahā ti pi vuccanti, pariyonahā ti pi vuccanti.
[549] imehi kho vāseṭṭha pañcahi nīvaraṇehi tevijjā brāhmaṇā āvuṭā nivuṭā ophuṭā pariyonaddhā. te vata vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā ye dhammā brāhmaṇakaraṇā te dhamme pahāya vattamānā, ye dhammā abrāhmaṇakaraṇā te dhamme samādāya vattamānā, pañcahi nīvaraṇehi āvuṭā nivuṭā ophuṭā pariyonaddhā kāyassa bhedā param maraṇā brahmānaṁ sahavyūpagā bhavissantī ti. n’ etaṁ ṭhānaṁ vijjati.
[saṁsandanakathā]
[550] taṁ kiṁ maññasi vāseṭṭha. kiñ ci te sutaṁ brāhmaṇānaṁ vuddhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ. sapariggaho vā brahmā apariggaho vā ti. apariggaho bho gotama. saveracitto vā averacitto vā ti. averacitto bho gotama. savyāpajjhacitto vā avyāpajjhacitto vā ti. avyāpajjhacitto bho gotama. saṁkiliṭṭhacitto vā asaṁkiliṭṭhacitto vā ti. asaṁkiliṭṭhacitto bho gotama. vasavattī vā avasavattī vā ti. vasavattī bho gotama. taṁ kiṁ maññasi vāseṭṭha. sapariggahā vā tevijjā brāhmaṇā apariggahā vā ti. sapariggahā bho gotama. saveracittā vā averacittā vā ti. saveracittā bho gotama. savyāpajjhacittā vā avyāpajjhacittā vā ti. savyāpajjacittā bho gotama. saṁkiliṭṭhacittā vā asaṁkiliṭṭhacittā vā ti. saṁkiliṭṭhacittā bho gotama. vasavattī vā avasavattī vā ti. avasavattī bho gotama.
[551] iti kira vāseṭṭha sapariggahā tevijjā brāhmaṇā, apariggaho brahmā. api nu kho sapariggahānaṁ tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ apariggahena brahmunā saddhiṁ saṁsandati sametī ti. no h’ idaṁ bho gotama. sādhu vāseṭṭha. te vata vāseṭṭha sapariggahā tevijjā brāhmaṇā kāyassa bhedā param maraṇā apariggahassa brahmuno sahavyūpagā bhavissantī ti. n’ etaṁ ṭhānaṁ vijjatī ti. iti kira vāseṭṭha saveracittā tevijjā brāhmaṇā, averacitto brahmā …pe… savyāpajjhacittā tevijjā brāhmaṇā, avyāpajjhacitto brahmā saṁkiliṭṭhacittā tevijjā brāhmaṇā, asaṁkiliṭṭhacitto brahmā avasavattī tevijjā brāhmaṇā, vasavattī brahmā. api nu kho avasavattīnaṁ tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ vasavattinā brahmunā saddhiṁ saṁsandati sametī ti. no h’ idaṁ bho gotama. sādhu vāseṭṭha. te vata vāseṭṭha avasavattī tevijjā brāhmaṇā kāyassa bhedā param maraṇā vasavattissa brahmuno sahavyūpagā bhavissantī ti. n’ etaṁ ṭhānaṁ vijjati.
[552] idha kho pana vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā āsīditvā saṁsīdanti, saṁsīditvā visādaṁ va pāpuṇanti, sukkhataraṁ maññe taranti. tasmā idaṁ tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ tevijjā-iriṇan ti pi vuccati, tevijjāvivanan ti pi vuccati tevijjāvyasanan ti pi vuccatī ti.
[553] evaṁ vutte vāseṭṭho māṇavo bhagavantaṁ etad avoca: sutaṁ bho gotama: samaṇo gotamo brahmānaṁ sahavyatāya maggaṁ jānātī ti. taṁ kim maññasi vāseṭṭha. āsanne ito manasākaṭaṁ, na-y-ito dūre manasākaṭan ti evaṁ bho gotama āsanne ito manasākaṭaṁ, na-y-ito dūre manasākaṭan ti.
[554] taṁ kiṁ maññasi vāseṭṭha. idh’ assa puriso manasākaṭe jātavaddho. tam enaṁ manasākaṭato tāva-d-eva avasaṭaṁ manasākaṭassa maggaṁ puccheyyuṁ. siyā nu kho vāseṭṭha tassa purisassa manasākaṭe jātavaddhassa manasākaṭassa maggaṁ puṭṭhassa dandhāyitattaṁ vā vitthāyitattaṁ vā ti. no h’ idaṁ bho gotama. taṁ kissa hetu. asu hi bho gotama puriso manasākaṭe jātavaddho, tassa sabbān’ eva manasākaṭassa maggāni suviditānī ti. siyā kho vāseṭṭha tassa purisassa manasākaṭe jātavaddhassa manasākaṭassa maggaṁ puṭṭhassa dandhāyitattaṁ vā vitthāyitattaṁ vā, na tveva tathāgatassa brahmaloke vā brahmalokagāminiyā vā paṭipadāya puṭṭhassa dandhāyitattaṁ vā vitthāyitattaṁ vā brahmānam p’ ahaṁ vāseṭṭha pajānāmi brahmalokañ ca brahmalokagāminiñ ca paṭipadaṁ, yathā paṭipanno ca brahmalokaṁ upapanno tañ ca pajānāmī ti.
[555] evaṁ vutte vāseṭṭho māṇavo bhagavantaṁ etad avoca: sutaṁ m’ etaṁ bho gotama: samaṇo gotamo brahmānaṁ sahavyatāya maggaṁ desetī ti. sādhu no bhavaṁ gotamo brahmānaṁ sahavyatāya maggaṁ desetu, ullumpatu bhavaṁ gotamo brāhmaṇiṁ pajan ti. tena hi vāseṭṭha suṇāhi, sādhukaṁ manasikarohi, bhāsissāmī ti. evaṁ bho ti kho vāseṭṭho māṇavo bhagavato paccassosi.
[brahmalokamaggadesanā]
[556] bhagavā etad avoca: idha vāseṭṭha tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho *vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. so imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. so dhammaṁ deseti, ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ savyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. so taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. so tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: sambādho gharāvāso rajopatho, abbhokāso pabbajjā. na-y-idaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. yan nūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan ti. so aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya, mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya, appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya, mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya, kesamassuṁ ohāretvā kasāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. so evaṁ pabbajito samāno pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena, parisuddhājīvo sīlasampanno, indriyesu guttadvāro, satisampajaññena samannāgato santuṭṭho. kathañ ca vāseṭṭha bhikkhu sīlasampanno hoti? idha vāseṭṭha bhikkhu pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti.* *nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ vācam bhāsitā hoti. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti. kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti, kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti …pe… ekabhattiko hoti rattūparato, virato vikālabhojanā. naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. kayavikkayā paṭivirato hoti. tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti. ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti. chedanavadhabandhanaviparāmosa-ālopasahasākārā paṭivirato hoti. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. yathā vā pan’ eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā, te evarūpaṁ bījagāmabhūtagāmasamārambhaṁ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṁ mūlabījaṁ khandhabījaṁ phalubījaṁ aggabījaṁ bījabījam eva pañcamaṁ. iti evarūpā bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. yathā vā pan’ eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā, te evarūpaṁ sannidhikāraparibhogaṁ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṁ annasannidhi pānasannidhi vatthasannidhi yānasannidhi sayanasannidhi gandhasannidhi āmisasannidhi. iti vā iti evarūpā sannidhikāraparibhogā paṭivirato hoti. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. yathā vā pan’ eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā, te evarūpaṁ visūkadassanaṁ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṁ naccaṁ gītaṁ vāditaṁ pekkhaṁ akkhānaṁ pāṇissaraṁ vetālaṁ kumbhathūnaṁ sobhanakaṁ caṇḍālaṁ vaṁsaṁ dhovanaṁ hatthiyuddhaṁ assayuddhaṁ mahisayuddhaṁ usabhayuddhaṁ ajayuddhaṁ meṇḍayuddhaṁ kukkuṭayuddhaṁ vaṭṭakayuddhaṁ daṇḍayuddhaṁ muṭṭhiyuddhaṁ nibbuddhaṁ uyyodhikaṁ balaggaṁ senābyūhaṁ anīkadassanaṁ. iti vā iti evarūpā visūkadassanā paṭivirato hoti. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. yathā vā pan’ eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā, te evarūpaṁ jūtapamādaṭṭhānānuyogaṁ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṁ aṭṭhapadaṁ dasapadaṁ ākāsaṁ parihārapathaṁ santikaṁ khalikaṁ ghaṭikaṁ salākahatthaṁ akkhaṁ paṅgacīraṁ vaṅkakaṁ mokkhacikaṁ ciṅgulakaṁ pattāḷhakaṁ rathakaṁ dhanukaṁ akkharikaṁ manesikaṁ yathāvajjaṁ. iti vā iti evarūpā jūtapamādaṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. yathā vā pan’ eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā, te evarūpaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṁ āsandiṁ pallaṅkaṁ goṇakaṁ cittakaṁ paṭikaṁ paṭalikaṁ tūlikaṁ vikatikaṁ uddalomiṁ ekantalomiṁ kaṭṭhissaṁ koseyyaṁ kuttakaṁ hatthattharaṁ assattharaṁ rathattharaṁ ajinappaveṇiṁ kadalimigapavarapaccattharaṇaṁ sa-uttaracchadaṁ ubhatolohitakūpadhānaṁ. iti vā iti evarūpā uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. yathā vā pan’ eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā, te evarūpaṁ maṇḍanavibhūsanaṭṭhānānuyogaṁ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṁ ucchādanaṁ parimaddanaṁ nhāpanaṁ sambāhanaṁ ādāsaṁ añjanaṁ mālāgandhavilepanaṁ mukhacuṇṇakaṁ mukhavilepanaṁ hatthabandhaṁ sikhābandhaṁ daṇḍaṁ nāḷikaṁ asiṁ chattaṁ citrupāhanaṁ uṇahīsaṁ maṇiṁ vālavījaniṁ odātāni vatthāni dīghadasāni. iti vā iti evarūpā maṇḍanavibhūsanaṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. yathā vā pan’ eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā, te evarūpaṁ tiracchānakathaṁ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṁ rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ. iti vā iti evarūpāya tiracchānakathāya paṭivirato hoti. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. yathā vā pan’ eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā, te evarūpaṁ viggāhikakathaṁ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṁ na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi. kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi? micchā paṭipanno tvam asi, aham asmi sammā paṭipanno. sahitaṁ me asahitaṁ te. pure vacanīyaṁ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṁ pure avaca. adhiciṇṇan te viparāvattaṁ. āropito te vādo, niggahito ’si. cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī ti. iti vā iti evarūpāya viggāhikakathāya paṭivirato hoti. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. yathā vā pan’ eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā, te evarūpaṁ dūteyyapahiṇagamanānuyogaṁ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṁ raññaṁ rājamahāmattānaṁ khattiyānaṁ brāhmaṇānaṁ gahapatikānaṁ kumārānaṁ. idha gaccha, amutrāgaccha, idaṁ hara, amutra idaṁ āharā ti. iti vā iti evarūpā dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. yathā vā pan’ eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā, te kuhakā ca honti, lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena ca lābhaṁ nijigiṁsitāro. iti evarūpā kuhanalapanā paṭivirato hoti. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. yathā vā pan’ eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā, te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti. seyyathīdaṁ aṅgaṁ nimittaṁ uppādaṁ supinaṁ lakkhaṇaṁ mūsikacchinnaṁ aggihomaṁ dabbihomaṁ thusahomaṁ kaṇahomaṁ taṇḍulahomaṁ sappihomaṁ telahomaṁ mukhahomaṁ lohitahomaṁ aṅgavijjā vatthuvijjā khattavijjā sivavijjā bhūtavijjā bhūrivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā mūsikavijjā sakuṇavijjā vāyasavijjā pakkajjhānaṁ saraparittānaṁ migacakkhaṁ. iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. yathā vā pan’ eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā, te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti, seyyathīdaṁ maṇilakkhaṇaṁ vatthalakkhaṇaṁ daṇḍalakkhaṇaṁ asilakkhaṇaṁ usulakkhaṇaṁ dhanulakkhaṇaṁ āvudhalakkhaṇaṁ itthilakkhaṇaṁ purisalakkhaṇaṁ kumāralakkhaṇaṁ kumārilakkhaṇaṁ dāsalakkhaṇaṁ dāsilakkhaṇaṁ hatthilakkhaṇaṁ assalakkhaṇaṁ mahisalakkhaṇaṁ usabhalakkhaṇaṁ golakkhaṇaṁ ajalakkhaṇaṁ meṇḍalakkhaṇaṁ kukkuṭalakkhaṇaṁ vaṭṭakalakkhaṇaṁ godhālakkhaṇaṁ kaṇṇikalakkhaṇaṁ kacchapalakkhaṇaṁ migalakkhaṇaṁ. iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. yathā vā pan’ eke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā, te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti, seyyathīdaṁ raññaṁ niyyānaṁ bhavissati, raññaṁ aniyyānaṁ bhavissati. abbhantarānaṁ raññaṁ upayānaṁ bhavissati, bāhirānaṁ raññaṁ apayānaṁ bhavissati. abbhantarānaṁ raññaṁ jayo bhavissati, bāhirānaṁ raññaṁ parājayo bhavissati. bāhirānaṁ raññaṁ jayo bhavissati, abbhantarānaṁ raññaṁ parājayo bhavissati. iti imassa jayo bhavissati, imassa parājayo bhavissati. iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. idam pi ’ssa hoti sīlasmiṁ. sa kho so vāseṭṭha bhikkhu evaṁ sīlasampanno na kutoci bhayaṁ samanupassati, yad idaṁ sīlasaṁvarato. seyyathāpi vāseṭṭha khattiyo muddhāvasitto nihatapaccāmitto na kutoci bhayaṁ samanupassati, yad idaṁ paccatthikato, evam eva kho vāseṭṭha bhikkhu evaṁ sīlasampanno, na kutoci bhayaṁ samanupassati, yad idaṁ sīlasaṁvarato. so iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti.* evaṁ kho vāseṭṭha bhikkhu sīlasampanno hoti. *kathañ ca vāseṭṭha bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? idha vāseṭṭha bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvāna nimmittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇam enaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. sotena saddaṁ sutvā, ghānena gandhaṁ ghāyitvā, jivhāya rasaṁ sāyitvā, kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā, manasā dhammaṁ viññāya na nimittāggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇam enaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. so iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ avyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti. evaṁ kho vāseṭṭha bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti. kathañ ca vāseṭṭha bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti? idha vāseṭṭha bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. evaṁ kho vāseṭṭha bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti. kathañ ca vāseṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti? idha vāseṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena, so yena yen’ eva pakkamati samādāy’ eva pakkamati, seyyathāpi vāseṭṭha pakkhī sakuṇo yena yen’ eva ḍeti sapattabhāro va ḍeti, evam eva kho vāseṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena, so yena yen’ eva pakkamati samādāy’ eva pakkamati. evaṁ kho vāseṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti. so iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato, imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajati, araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. so pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati, pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. so abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti. vyāpādapadosaṁ pahāya avyāpannacitto viharati, sabbapāṇabhūtahitānukampī vyāpādapadosā cittaṁ parisodheti. thīnamiddhaṁ pahāya vigatathīnamiddho viharati, ālokasaññī sato sampajāno thīnamiddhā cittaṁ parisodheti. uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati, ajjhattaṁ vūpasantacitto uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati, akathaṁkathī kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaṁ parisodheti. seyyathāpi vāseṭṭha puriso iṇaṁ ādāya kammante payojeyya, tassa te kammantā samijjheyyuṁ, so yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca vyantikareyya, siyā c’ assa uttariṁ avasiṭṭhaṁ dārabharaṇāya. tassa evam assa: ahaṁ kho pubbe iṇaṁ ādāya kammante payojesiṁ, tassa me te kammantā samijjhiṁsu, so ’haṁ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni vyanti-akāsiṁ, atthi ca me uttariṁ avasiṭṭhaṁ dārabharaṇāyā ti. so tatonidānaṁ labhetha pāmujjaṁ adhigacche somanassaṁ. seyyathāpi vāseṭṭha puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno, bhattañ c’ assa na-cchādeyya, na c’ assa kāye balamattā. so aparena samayena tamhā ābādhā muceyya bhattaṁ c’ assa chādeyya, siyā c’ assa kāye balamattā. tassa evam assa: ahaṁ kho pubbe ābādhiko ahosiṁ dukkhito bāḷhagilāno, bhattañ ca me na-cchādeti, na ca me āsi kāye balamattā. so ’mhi etarahi tamhā ābādhā mutto, bhattañ ca me chādeti, atthi ca me kāye balamattā ti. so tatonidānaṁ labhetha pāmujjaṁ adhigacche somanassaṁ. seyyathāpi vāseṭṭha puriso bandhanāgāre baddho assa. so aparena samayena tamhā bandhanā mucceyya sotthinā avyayena, na c’ assa kiñci bhogānaṁ vayo. tassa evam assa: ahaṁ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiṁ. so ’mhi etarahi tamhā bandhanā mutto sotthinā avyayena, n’ atthi ca me kiñci bhogānaṁ vayo ti. so tatonidānaṁ labhetha pāmujjaṁ adhigacche somanassaṁ. seyyathāpi vāseṭṭha puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yena kāmaṅgamo. so aparena samayena tamhā dāsavyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso yena kāmaṅgamo. tassa evam assa: ahaṁ kho pubbe dāso ahosiṁ, anattādhīno parādhīno na yena kāmaṅgamo, so ’mhi etarahi tamhā dāsavyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yena kāmaṅgamo ti. so tatonidānaṁ labhetha pāmujjaṁ adhigacche somanassaṁ. seyyathāpi vāseṭṭha puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṁ paṭipajjeyya dubbhikkhaṁ sappaṭibhayaṁ. so aparena samayena taṁ kantāraṁ nitthareyya, sotthinā gāmantaṁ anupāpuṇeyya khemaṁ appaṭibhayaṁ. tassa evam assa: ahaṁ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṁ paṭipajjiṁ dubbhikkhaṁ sappaṭibhayaṁ, so ’mhi etarahi taṁ kantāraṁ nitthiṇṇo, sotthinā gāmantaṁ anuppatto khemaṁ appaṭibhayan ti. so tatonidānaṁ labhetha pāmujjaṁ adhigacche somanassaṁ. evam eva kho vāseṭṭha bhikkhu yathā iṇaṁ yathā rogaṁ yathā bandhanāgāraṁ yathā dāsaviyaṁ yathā kantāraddhānamaggaṁ, ime pañcanīvaraṇe appahīṇe attani samanupassati. seyyathāpi vāseṭṭha āṇaṇyaṁ yathā ārogyaṁ yathā bandhanāmokkhaṁ yathā bhujissaṁ yathā khemantabhūmiṁ, evam eva bhikkhu ime pañcanīvaraṇe pahīne attani samanupassati.* tass’ ime pañcanīvaraṇe pahīne attani samanupassato pāmujjaṁ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vedeti, sukhino cittaṁ samādhiyati. so mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. seyyathāpi vāseṭṭha balavā saṅkhadhamo appakasiren’ eva catuddisā viññāpeyya, evam bhāvitāya kho vāseṭṭha mettāya cetovimuttiyā yaṁ pamāṇakataṁ kammaṁ na taṁ tatrāvasissati na taṁ tatrāvatiṭṭhati. ayam pi kho vāseṭṭha brahmānaṁ sahavyatāya maggo. puna ca paraṁ vāseṭṭha bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. seyyathāpi vāseṭṭha balavā saṅkhadhamo appakasiren’ eva catudisā viññāpeyya, evam bhāvitāya kho vāseṭṭha upekkhāya cetovimuttiyā, yaṁ pamāṇakataṁ kammaṁ, na taṁ tatrāvasissati, na taṁ tatrāvatiṭṭhati. ayam pi kho vāseṭṭha brahmānaṁ sahavyatāya maggo.
[557] taṁ kiṁ maññasi vāseṭṭha. evaṁvihārī bhikkhu sapariggaho vā apariggaho vā ti. apariggaho bho gotama. saveracitto vā averacitto vā ti. averacitto bho gotama. savyāpajjhacitto vā avyāpajjacitto vā ti. avyāpajjhacitto bho gotama. saṁkiliṭṭhacitto vā asaṁkiliṭṭhacitto vā ti. asaṁkiliṭṭhacitto bho gotama. vasavattī vā avasavattī vā ti. vasavattī bho gotama. iti kira vāseṭṭha apariggaho bhikkhu, apariggaho brahmā. api nu kho apariggahassa bhikkhuno apariggahena brahmunā saddhiṁ saṁsandati sametī ti. evaṁ bho gotama. sādhu vāseṭṭha. so vata vāseṭṭha apariggaho bhikkhu kāyassa bhedā param maraṇā apariggahassa brahmuno sahavyūpago bhavissatī ti. ṭhānam etaṁ vijjati.
[558] iti kira vāseṭṭha averacitto bhikkhu, averacitto brahmā …pe… avyāpajjhacitto bhikkhu, avyāpajjhacitto brahmā. asaṁkiliṭṭhacitto bhikkhu, asaṁkiliṭṭhacitto brahmā. vasavattī bhikkhu, vasavattī brahmā. api nu kho vasavattissa bhikkhuno vasavattinā brahmunā saddhiṁ saṁsandati sametī ti. evaṁ bho gotama. sādhu vāseṭṭha. so vata vāseṭṭha vasavattī bhikkhu kāyassa bhedā param maraṇā vasavattissa brahmuno sahavyūpago bhavissatī ti. ṭhānam etaṁ vijjatī ti.
[559] evaṁ vutte vāseṭṭha-bhāradvājā māṇavā bhagavantaṁ etad avocuṁ: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhantī ti. evam eva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. ete mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāma, dhammañ ca bhikkhusaṅghañ ca. upāsake no bhavaṁ gotamo dhāretu, ajja-t-agge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gate ti.
tevijjasuttaṁ
sīlakkhandhavaggo
tassuddānaṁ:
brahma-sāmañña-ambaṭṭha soṇa-kūṭa-mahā-jālā
sīha-poṭṭha-subha-kevaṭṭa lohicca-tevijja terasāti.